Tāds vakars, ka pienenes neveras ciet.
Tāds vakars, ka nav kur un negribas iet.
Un velk zaļu strīpu gar apvārsni riets
un skatās tev acīs, un kļūst divkārt zaļāks.
Un nevar nekas vairs būt palicis ciet –
ne smejies, ne raudi, ne klusē, ne ciet,
jo, sajaucis laikus, balts jasmīna zieds
pavisam ir apmulsis un veras vaļā.

Un pienenes
nekad vairs nevērsies ciet.

Author: Ojārs Vācietis